Ukrainas uzliesmojums 2014 gada

Sprâdzienu sauc par nozîmîgu enerìijas devu âtru atbrîvoðanu. Ðî parâdîba ietver daudzus draudus. Sprâdzieni visbieþâk ir saistîti ar pçkðòiem temperatûras un spiediena lçcieniem, starojuma emisijâm (piemçram, zibens vai kodolobjekta sprâdziena gaisma vai akustiskajiem viïòiem (visbieþâk tas ir skaòu mâksla vai raksturîgs sprâdziens. Ne bez sâkuma ðî nekontrolçtâ parâdîba piepilda cilvçkus ar bailçm.

Kâdas virsmas ir potenciâli sprâdzienbîstamas? Visbieþâk tâs aizòem zonas, kurâs iespçjamâ apdraudçjuma atmosfçra var bût sprâdzienbîstama. Kâ sprâdzienbîstama vide ir îpaðs uzliesmojoðu vielu maisîjums, kas atrodams visâ gâzçs, tvaikos vai miglâ, t.i., maisîjumos ar gaisu atmosfçras apstâkïos, kuros tie dominç augstâs temperatûrâs. Ir vçrts zinât, ka sprâdzienbîstamâ vidç sprâdzienu var izraisît tikai dzirksteles vai elektriskais loks.

Sprâdzienbîstamâkâ vide ir m.im. íîmiskâs rûpnîcas, pârstrâdes rûpnîcas, degvielas uzpildes stacijas, spçkstacijas, krâsu rûpnîcas, krâsu veikali, degvielas uzpildes stacijas un transportlîdzekïi, notekûdeòu attîrîðanas iekârtas, lidostas, graudu dzirnavas vai kuìu bûvçtavas. Aizdegðanâs iepriekð minçtajâs vietâs radîtu sprâdzienus, kuru sekas bûtu milzîgas. Protams, tie radîtu milzîgus materiâlus zaudçjumus un apdraudçtu labu dzîvi.

Lai novçrstu iepriekð minçtos bojâjumus, nedrîkst nenovçrtçt par zemu preventîvo darbîbu, kas ir aizsardzîba pret eksploziju. Valstu pilnvarâs ir izstrâdâti îpaði likumi, informâcija un standarti, lai samazinâtu eksplozijas risku un novçrstu iespçjamos bojâjumus. Potenciâli sprâdzienbîstamas vides fonâ ir jâievieto sistçma, kas nodroðinâs to cilvçku droðîbu, kuri darbojas tajâs.